Meklē vārdu vai frāzi:

Izveidot vietu – pauzes spēks.

Mani ļoti iedvesmo šis Viktora Frankla citāts: “Starp stimulu un atbildi ir intervāls un šajā intervālā ir mūsu vara izvēlēties savu atbildi. Un tajā atbildē ir mūsu izaugsme un brīvība”.

Šī intervāla saskatīšana paplašina mūsu apziņu.   

Mūsu izvēles. Mūsu spēju mainīties.  

Man šī ir mūža prakse.   

Kur tu šodien vari atrast un izveidot intervālu? 
  • Vai nu savā dienas plānā, apkārtnē, attiecībās, sirdī, prātā ....citur.
  • Vai nu sev, citam, tavam darbam, tavam aicinājumam...vai kaut kam pilnīgi citam.   
  • Kur ir tik ļoti nepieciešamais intervāls – telpa – plašums?  
Tajā pauzes vietā....kādas izvēles gaida tevi? Iespējams jau ilgi.

Es priecāšos dzirdēt tavas domas. Padalies ar tām, ja vēlies!  
. . .
Tev nepieciešama palīdzība vienkārša, pārpilnīga, harmoniska ēšanas un dzīvošanas veida izveidošanai?

  • Tu vari apsvērt strādāšanu ar mani.  
  • Un pierakstīties uz manām e-ziņām. Lapas labajā augšējā stūrī atradīsi lodziņu, kur ierakstīt savu e-pasta adresi.  

Pēc kā tu esi PATIESI izsalkusi?


Kas notiek, kad mēs nezinām pēc kā mēs patiesi esam izsalkušas?

Mēs barojam sevi ar lietām, kas mūs patiesībā neapmierina.
Mēs dreifējam pa dzīvi bez mērķa. Mūsu būtība ir ierobežota.
Mēs apslāpējam savu dzīvīgumu. Mēs saminam savu mirdzumu.
 


Kas notiek, kad mēs noliedzam mūsu Patiesos Izsalkumus?  

Mēs meklējam gandarījumu visās nepareizās vietās ... un (pārsteigums!), mēs to neatrodam.
Vieglums kļūst nenotverams. Viss ir apgrūtinošs.
Mēs iemiesojam nedrošību. Cilvēki to sajūt un novēršas.
Mēs ‘kļūstam trakas’. Mūs pārņem apsēstība.
Mēs nekad neesam apmierinātas. Mēs vienmēr esam izsalkušas.
 


Kas notiek, kad mēs atzīstam savus Patiesos Izsalkumus? 

Maģija. Vieglums. Uzticība. Skaidrība. Apmierinātība. Piepildījums. 
Kad mēs atzīstam pēc kā mēs esam patiesi izsalkušas, mēs uzplaukstam.
Mēs attīram telpu sevis nodefinētiem panākumiem.
Mēs atzīstamies mīlestībā dzīvei.  

Kas notiek, kad mēs pabarojam mūsu Patiesos Izsalkumus?

JAUNUMS:sākas pieteikšanās Apzinātas ēšanas 8 nodarbību kursam grupā.


  • Vai Tev ir ēšanas paradumi, kurus Tu gribētu mainīt, jo bieži, par spīti Taviem labākajiem nodomiem, centieniem un zināšanām izdarīt veselīgāko izvēli, tie Tevi sabotē?
  • Vai ēdiens Tev palīdz justies labāk, kad esi bēdīga, satraukta, vai vientuļa? Vai esi mēģinājusi daudzas diētas, bet zini, ka turpmāk tā dzīvot un ēst nevēlies?
  • Vai Tu seko striktiem uztura noteikumiem, bet tie traucē Tev justies brīvai un dzīvot pilnvērtīgi?
  • Vai Tu bieži pieķer sevi domājam par ēdienu: brokastīs, pusdienās, vakariņās, katrās uzkodās, katrā malkā, tikko pamodusies, pirms aizmigšanas un visos brīžos pa vidu?
  • Vai Tavas attiecības ar ēdienu ir sarežģītas un Tu nezini, kādēļ?

Tas Tevi nomāc. Tas traucē Tev pilnībā realizēt savu potenciālu un būt labākajai sevis versijai.

Tagad iedomājies, cik laba būtu sajūta sadziedējot šo apsēstību, izveidojot jaunas, harmoniskas, veselīgas attiecības ar ēdienu, savu prātu, emocijām un ķermeni.

Iedomājies, cik brīva, laimīga, viegluma pilna un līdzsvarota varētu būt Tava dzīve, kad TU pārņemtu kontroli. Un atgūtu Brīvību baudīt dzīvi ar visām maņām un pilnvērtīgi.

Tu esi gatava pārmaiņām.

Dr. Inese Millere aicina Tevi piebiedroties 8 nedēļu apzinātas ēšanas un dzīvošanas kursam.

Kas rausta lellītes tavas dzīves teātrī?| Nodoma spēks.


Daudzas no mums pavada savas dienas nomodā, bet sekojot gadu laikā izstrādātajiem, ierastajiem paradumu modeļiem. Mēs pārvietojamies no uzdevuma uz uzdevumu, veicot mājas darbus, strādājot pie datora, un, jā, arī ēdot- „autopilotā”. Mēs darbojamies tā, it kā mums nebūtu citas izvēles, bet tā nav taisnība.

Mēs varam izveidot (nodzīvot?) Dzīvi ar Nodomu; dzīvi, kurā viss tiek darīts ar apzinātu nodomu. 

Patiesībā, ja mēs skatāmies dziļāk, daudzas no lietām, ko mēs darām satur sava veida slēptu nodomu. Mazgājot traukus, klājot gultu, ejot uz darbu, ēdot, lasot grāmatu ... visu šo mazo darbību pamatā vienmēr ir nodoms. Tomēr, ja mēs atkārtojam šīs darbības katru dienu, mūsu apzinātā izpratne par šiem nodomiem izbāl, un mēs tos vairs neapzināmies.

Kas notiktu, ja mēs būtu ļoti apzinātas par mūsu rīcības nodomiem? Kā tas pārveidotu mūsu rīcību un mūsu dzīves?