Apziņa un lēmumi. Kurš pirmais?

Apziņa var būt svarīgāka par mūsu lēmumiem.


Apzinātajā ēšanā mēs lielu uzsvaru liekam uz mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Tas, protams, ir labi.

Pirms apzinātās ēšanas, daudzas no mums pat nenojauta, ka mums ir jāpieņem lēmumi. Mēs darbojamies autopilotā, jūtamies ārēju spēku kontrolētas, un, tajā pašā laikā, kritizējam sevi par paškontroles trūkumu.

Atklāsme par to, ka mums vienmēr ir izvēles iespējas, ir episka.

Tajā pašā laikā, lēmumu nozīmība var būt pārvērtēta, un apziņa, kurai jānāk pirms tiem, tiek novērtēta par zemu. Mēs nevaram pieņemt lēmumus par rūpēm par sevi:

  • neredzot sevi reālā laikā,
  • nepamanot, to kas mūs motivē,
  • nesaprotot no kurienes nāk mūsu nodomi,
  • neapzinoties balss toni, kurā mēs ar sevi sarunājamies.

Ārējam novērotājam uzvedība var izskatīties vienā veidā, taču tikai pats indivīds zina, kas notiek iekšpusē.

Nav tik svarīgi, vai tu, piemēram, ēd tos cepumus, vai ne. Svarīgāka ir spēja, kuru esi attīstījusi, lai saprastu fizioloģiskos un psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē tavu konkrēto brīdī.

Šī apziņa izmaina visu:

Situācija 1.


"Kas ar mani ir nepareizi? Es zināju, ka mājās nevaru glabāt cepumus. Šī ir pēdējā reize ... [apēd visu cepumu paciņu]".

Situācija 2.

"Manām mēnešreizēm kuru katru brīdi jāsākas un es pārāk ilgi neesmu ēdusi. Nemaz nerunājot, ka pagājušajā naktī es slikti gulēju ... [paņemu dažus cepumus un dodos piezvanīt draugam]".

Situācija 3.

"Es tikai gribu pagatavot ēdienu. Sasodīts, tie bija garšīgi ... [apēd dažus cepumus, un dodas darīt plānoto ]"

Caur apzināto ēšanu mūsu izvēles iespējas arvien paplašinās. Bet mūsu apzināšanās nianses kļūst vēl sarežģītākas, dziļākas un izvērstākas. Nenovērtē to par zemu.

Kā mainās Tava rīcība, ja ļaujies pieņemt lēmumus konkrētajā brīdī, pieaicinot apziņu?


Nav komentāru: