Kas ir dabiska, normāla ēšana?


Normāla ēšana ir sēsties pie galda izsalkušai un ēst, kamēr esi apmierināta. Tas ir spēt izvēlēties un ēst ēdienu, kas tev garšo, un patiesi apēst to pietiekami - nevis pārtraukt ēst, jo tu domā, ka tā vajadzētu. Normāla ēšana nozīmē pārdomāt savas ēdiena izvēles, lai tu ēstu barojošu ēdienu, bet nebūt tik piesardzīgai un ierobežojošai, ka tev jāatsakās no garšīga ēdiena. Normāla ēšana ir sev dažreiz atļaut ēst, jo esi laimīga, skumja vai garlaikota, vai vienkārši tāpēc, ka ēdiens un ēšana liek tev justies labi. Normāla ēšana parasti ir trīs ēdienreizes dienā, vai četras vai piecas, vai arī tā var būt izvēle košļāt visu dienu. Tas ir atstāt dažus cepumus uz šķīvja, jo tu zini, ka rīt vari atkal tos ēst, vai arī ēst vairāk tūlīt, jo tie garšo tik brīnišķīgi. Normāla ēšana dažreiz ir pārēsties, justies pilnai un nekomfortabli. Un reizēm tas var būt paēst nepietiekami un vēlēties, kaut tev būtu vairāk. Normāla ēšana ir uzticēties savam ķermenim, ka tas izlīdzinās tavas ēšanas kļūdas. Normāla ēšana aizņem zināmu daļu tava laika un uzmanības, bet tikai vienu svarīgu daļu no tavas kopīgās dzīves. Īsi sakot, normāla ēšana ir elastīga. Tā mainās atkarībā no tava izsalkuma, tava darba grafika, ēdiena pieejamības un tavām emocijām.” raksta Ellyn Satter.

Tā ir dabiska ēšana, tāda, kāda mums bija kā bērniem. Kāda tā bija pirms uzsākām nebeidzamās diētas. Pirms sākām izmantot ēdienu visu, tajā skaitā emocionālo, vajadzību risināšanai.

Apzināta ēšana, kā es to mācu, ir pieeja ēšanas ieradumiem, kas palīdz atgriezties pie šīs dabiskās, iedzimtās, normālās ēšanas. Kāds atvieglojums, vai ne? :) 

Mana Apzinātas ēšanas kursa dalībnieces pārdomas: 


Normāla ēšana ir gan saplānotas ēdienreizes, gan pilnīgi spontāni apēsts kruasāns esot ceļā. Normāla ēšana ir ēst uzturvērtībām bagātus ēdienus, bet tajā pašā laikā apēsta svaiga baltmaizes bulciņa ar pārkaisītu pūdercukuru.

Vai zini, kas ir nenormāli? 
Nenormāli ir nemitīgā sevis šaustīšana un pārmetumi, ar kuriem apber sevi dienu no dienas, spiežot sevi dziļāk bezspēcības atvaros.


Nav komentāru: