Meklē vārdu vai frāzi:

Gaidas stāsts: Nomest svaru no pleciem.

Gaidas problēmas ar svaru sākās, kad viņai bija 13 gadu.

Mācoties augstskolā viņa darba dienās neko daudz neēda un nedēļas nogalēs pamatīgi pārēdās. Stresa augstskolā bija daudz un viņa pieņēmās svarā par 20 kg. Viņa ieturēja diētu un zaudēja 15 kg. Tad atkal pieņēmās par 15 kg un, tad zaudēja apmēram 15 kg.   

Gaida apprecējās un piedzima bērni. Pirmās grūtniecības laikā viņa pieņēmās svarā par 30 kg, un pēc dzemdībām atlika vēl lieki 25 kg. Un viņa devās uz „Svara Vērotājiem”. Viņai bija sajūta, ka tur saņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai atgūtu kontroli; tomēr viņa turpināja ciklu – zaudējot un atgūstot apmēram 5-7 kilogramus. 

Te ir Gaidas stāsts:

" Ēdiens un fiziskie vingrojumi kļuva par manu apsēstību. Es regulāri piedzīvoju manus "Es ienīstu savu ķermeni„ periodus. Es ar to mocījos. Lēnām atkrita pārējās lietas, kas man patika. Es jutos traģiski, bet es nezināju, ko vēl darīt. Man bija tik skumji, bet es turpināju, pierakstīt katru manu ēdiena kumosu."   

 

Atmošanās


Ģimenes ārste, kura bija piedalījusies kādā no Ineses lekcijām, rekomendēja Gaidai apzinātas ēšanas kursu.  

Gaida pieņēma lēmumu – ir pienācis laiks atjaunot harmoniskas attiecības ar ēdienu un sevi, un uzsāka kursu.   

Gaida atzīst, ka sākumā izjutusi bailes. „Un ja nu nekas nemainās? Un ja es atgriežos atpakaļ pie agrākās diētas pieejas – skaitīt, mērīt,pierakstīt? Es pat baiļojos, ka mans svars nav pietiekoši liels, lai iederētos.”  

Sākumā kursa vingrinājumi un uzdevumi Gaidai radīja raizes. Ka izstāstīju Inesei par savām raizēm, ka man neizdosies, tāpēc dažus vingrinājumus labāk nemaz neuzsākt. Inese man atbildēja, ka “Tev visdrīzāk neizdosies, ja neesi gatava labprātīgi zaudēt”. Tā tagad ir mana mantra”.   

 

Jauna dzīve


"Šīs astoņas kursa nedēļas mainīja manu dzīvi. Ejot maziem soļiem, (pieeja, ko kā panākumu ķīlu uzsver Inese), ļāva man sintezēt un integrēt visus procesus, ko māca kurss. 

Atzīstu, ka tūlīt pēc pabeigšanas, es jutos nestabili, tā it kā esmu uzzinājusi visus šos lieliskos instrumentus, bet vai es tos visus vienkārši neaizmirsīšu? Bet, laiks gāja un es domāju, "Tas nu gan ir tik interesanti! Ir pagājis vēl viens mēnesis, un es esmu joprojām nepierakstu savu apēsto. "  

Gaida ievēroja arī citas lielas pārmaiņas. 
  • Viņa parasti apstājas, kad jūtas paēdusi. Viņa reizēm ēd pārāk daudz, un domā, "Es negribu to atkal atkārtot !" 
  • Pirms kursa, Gaida nebija iedomājusies, ka arī vingrojumi ir kļuvuši par problēmu. "Es daudz sportoju, bet tagad es sapratu, ka es to darīju, lai sodītu sevi. Pēc sportošanas man bija jājūtas tā, it kā man būs jāmirst, vai arī nav uzskatāma par sportošanu. Bet tagad, kad man nav vairs jānopelna figūras punkti, man patīk pilates vai pastaiga ar manu biznesa partneri, pirms mēs ēdam pusdienas, vai pārgājieni ar bērniem. Agrāk es tos nebūtu uzskatījusi par fiziskiem vingrinājumiem, un tāpēc man būtu papildus jāsporto!”
  • Gaida pielāgo savu diētu, lai justos labi, nevis lai būtu laba. Piemēram, viņa saka: "Pagājušajā nedēļā mums katru vakaru bija deserts. Es sapratu, ka es nejutos labi un mēs ar vīru nolēmām atpūsties. Agrāk es būtu rājusi sevi un sodījusi sevi ar fiziskiem vingrinājumiem, un pārgājusi uz zemu kaloriju desertiem.” 
  • Viņai nav nepieciešams vairs sev ko aizliegt. Viņa atceras, "Kādu brīdi pēc kursa beigšanas, es domāju,"Dažreiz es gribu mazliet šokolādes, un man vajadzētu būt iespējai to apēst. Tāpēc es nopirku divas dažādas manu mīļāko šokolāžu tāfelītes un ieliku tās savā darba rakstāmgaldā. Tas bija gandrīz pusotru mēnesi atpakaļ, un varbūt tikai ceturtā daļa no katras ir apēsta! Es domāju, ka man nebija gribasspēka, un es domāju, ka es nevaru turēt saldumus savā apkārtnē, bet tagad man ir gabaliņš ikreiz, kad es to gribu. Es zinu, ka tur vēl ir gana, un es zinu, ka varu nopirkt vairāk, tāpēc nav nepieciešams apēst to visu. „
  • Gaida saka, ka cilvēkiem atrasties viņas sabiedrībā tagad ir daudz vieglāk un patīkamāk. "Es esmu mazāk aizkaitināta mamma - saudzīgāka, maigāka, pacietīgāka. Mēs tagad kopā darām daudz jauku lietu – vēl viens prieka avots, kas bija neiespējams laikā, kad biju apsēsta ar ēdienu! „    
  • Es biju visa melns un balts. Man vairs nav nepieciešams būt perfektai. Tagad es atrodu pelēkās zonas. 

 

Vietas izveidošana


Bet lielākā transformācija ir savas dzīves atgūšana. Gaida bija aktīva adītāja; viņa patiesībā reiz bija rajona rokdarbnieču pulciņa vadītāja. Tāpat, viņa reiz bija rakstījusi dzeju, un ir pierakstījusi neskaitāmas klades. Viņa gadiem nebija ne adījusi, ne rakstījusi.    

"Pirms kursa, es neapzinājos, cik daudz mana dzīve bija pārņemta ar domām par ēdienu, svaru un sportošanu. Tas paņēma tik daudz manas mentālās enerģijas. Kad es pārtraucu apsēstību, man bija tik daudz laika un enerģijas, ka man bija iespēja atsākt adīšanu un rakstīšanu. Kā man tas patīk! Un kā man tas patiesībā bija pietrūcis!

„Kaut gan tagad es sveru sevi tikai reizi nedēļā, mans svars ir nemainīgs arī bez ēdiena pierakstīšanas! Jocīgākā lieta ir, ka cilvēki turpina teikt, ka es esmu zaudējusi svaru. Es droši vien izskatos savādāka, tagad, kad svars no maniem pleciem ir nomests."
 
Arī tev ir iespēja pārstāt apsēstību ar svaru un ēdienu, atprasīt savu vienīgo dzīvi un iegūt brīvību darīt to, ko visvairāk vēlies! Spied šeit un sāc tūlīt!

No comments: