Meklē vārdu vai frāzi:

Hronisks stress padara neveselīgu uzturu īpaši bīstamu.


Tu varētu teikt, ka tas nav godīgi! Cilvēki, kuri nav hroniskā stresā, var ēst pārtiku ar augstu tauku un cukura saturu nepalielinot risku iedzīvoties metabolajā (metaboliskajā) sindromā*, bet stresaini cilvēki to nevar.

Tādu secinājumu ir izdarījuši Kalifornijas Universitātes pētnieki. Pētījums, kas 2014. gada aprīlī tika publicēts žurnālā Psychoneuroendocrinology ir pirmais, kas pierāda, ka  
ļoti stresaini cilvēki, kas ēd neveselīgu  pārtiku, ir pakļauti lielākiem veselības apdraudējumiem, nekā cilvēki ar zemu stresa līmeni, kas ēd to pašu daudzumu neveselīgās pārtikas.
Universitātes vadošie pētnieki saka: "Hroniskam stresam var būt svarīga bioloģiju ietekmējoša loma, un ir ļoti svarīgi saprast, kā tieši tas darbojas. 

Daudzi cilvēki domā, ka kalorija ir kalorija, bet šis pētījums liecina, ka divām sievietēm, kas ēd to pašu, var būt dažādas vielmaiņas atbildes, pamatojoties uz viņu stresa līmeni. 

Tādējādi šķiet, ka stress ir tas, kas ietekmē diētu - piemēram, tas varētu būt līdzīgs tam, ko mēs redzam dzīvniekiem -- 
kad organisms ir hroniski stresā, tauku šūnas atbildot uz neveselīgu pārtiku aug ātrāk."
*Metabolais sindroms ir anomāliju sakopojums -- paaugstināts asinsspiediens, augsts cukura līmenis asinīs, lieki tauki ap vidukli un patoloģisks holesterīna līmenis - tas viss veidojas kopā, palielinot personas risku saslimt ar sirds slimībām, insultu, un cukura diabētu.

"Mēs varam redzēt, ka šīs attiecības (starp stresu, uzturu un metabolisko sindromu) pastāv, vienkārši izmērot stresu un apēsto ēdienu, un izpētot metabolisko veselību," saka vecākā pētniece Elissa Epel. "Uzturs, šķiet, ir kritiskais mainīgais, kas var vai nu palielināt vai aizsargāt pret stresa vielmaiņas ietekmi. "

Pētījumā piedalījās 61 vesela sieviete; 33 sievietes, kuras bija hroniskā stresā, ko izraisīja rūpēšanās par laulāto vai vecākiem ar demenci, un 28 bija sievietes ar zemu stresa līmeni. Veselu gadu, sievietes ziņoja par augsta cukura un treknas pārtiku patēriņu.

Pētnieki vērtēja galvenos bioloģiskos marķierus, kas saistīti ar paaugstinātu vielmaiņas/metabolisko risku. Viņi mēra dalībnieču vidukļu apkārtmērus un tauku sadalījumu, izmantojot ultraskaņas izmeklējumus, lai izvērtētu dziļos vēdera tauku nogulsnējumus

Tāpat viņi pārbaudīja dalībnieču insulīna rezistenci, kas ir viens no galvenajiem aptaukošanās un diabēta izraisītājiem. Viņi izmanto arī asins analīzes, lai noteiktu stresa hormonu līmeni un lipīdu un šūnu RNS oksidatīvo kaitējumu, marķieri, kas ir nosaka augstākas nāves iespējas no diabēta. Genoma oksidatīvais bojājums arī ir svarīgs rezultāts, jo tas ir viens no faktoriem, kas var veicināt ātrāku šūnu novecošanos.

"Mēs atklājām, ka biežāks augsta tauku un cukura patēriņš ievērojami noteica lielāku jostasvietas apjomu, vairāk iekšējo dziļo tauku, augstākus oksidācijas bojājumus, un lielāku insulīna rezistenci, bet tikai tajā grupā sieviešu, kura pakļautas hroniskam stresam," teica viena no pētniecēm.

"Hroniski stresā atrodošās sievietes neēda vairāk augsta cukura, treknu pārtiku, salīdzinot ar zemam stresam pakļautajām sievietēm, tomēr, viņām ir augstāks ar stresa saistītu biomarķieru (perifēro neiropeptīdu Y (NPY) līmenis.”

Pamatojoties uz to, kas ir zināms no pētījumiem ar dzīvniekiem, stress izraisa lielāku perifērisko NPY, kas, kopā ar neveselīgu pārtiku, rada lielākas vēdera tauku šūnas, un šīs šūnas var būt tendētas uz vielmaiņas disregulāciju.

"Medicīnas speciālisti sāk novērtēt, cik svarīga ir hroniska stress ietekme veicinot un pasliktinot agrīno slimību procesus," sacīja pētniece. "Bet nav pamatnostādņu hronisku stresa ārstēšanai.”

Tāda lūk bēdīgā patiesība.

Tu, protams, vari kā strausi iebāzt galvu smiltīs, sakot, ka tas uz tevi neattiecas. Ne stress, ne stresa apēšana, ne stresa ietekmē izveidojušies negatīvie ēšanas paradumi, ne tas neveselīgais uzturs ar kuru sevi ikdienas baro. Ne tā nodevīgā tauku krociņa uz vēdera (ja vien tas būtu tikai izskata jautājums, bet tas ir metabolais sindroms*…ar visām no tā izrietošajām nopietnajām sekām). 

Es domāju, ka labāk ir zināt riskus un tos savlaicīgi novērst. 

Un mainīt savus stresa pārvaldīšanas paradumus – no stresa apēšanas uz efektīvu stresu izraisošo problēmu risināšanu. Un tādējādi pakāpeniski izmainot savas attiecības ar ēdienu, gan kvalitātes, gan kvantitātes terminos.

Esi gatava ieguldīt savā veselībā?  

Apzinātas ēšanas kurss ir tavs TŪLĪT. SPIED ŠEIT.  


No comments: