Meklē vārdu vai frāzi:

Kā mazināt stresa apēšanu izmantojot visas 5 maņas.

Paskatīsimies, ko saka pētījumi par mūsu piecu maņu - ožas, garšas, dzirdes, redzes un taustes pielietošanu stresa mazināšanai un veselības uzlabošanai. Viss zinātniski pamatots.  

Kad esam stresā, mēs par daudz ko aizmirstam...un bieži aizmirstam par vienu no mūsu ķermeņa labākajiem stresa kontroles mehānismiem – maņām. 

„Cīnies vai bēdz” stresa reakcijas karstumā vai stresa izraisītas ēšanas brīžos, mēs pilnīgi aizmirstam, ka varam uz tām paļauties un pat atļaut tām mūs vadīt pie prasmīgākas rīcības, nekā emociju apēšana

Bet virkne jaunu pētījumu rāda, ka sadarbība ar savām maņām ir lielisks stresa pārvaldīšanas veids. Jo labāk tu spēj to paveikt, jo mazāka nepieciešamība mazināt stresu ar ēdienu. 

Oža

Aromaterapija jau sen zina par lavandas relaksējošajām īpašībām. Tagad tai ir piebiedrojusies piparmētra. Pētījums, kas publicēts izdevumā Stress and Health atklāj, ka tie, kuri regulāri elpoja piparmētras ēterisko eļļu bija mazāk stresaini kā tie, kuri izmantoja lavandu.

Japāņu pētnieki atklājuši, ka citrona smaržai piemīt tūlītējas garastāvokli uzlabojošas īpašības. Bet jasmīnu smarža, spējot mazināt kāri pēc šokolādes

Lai pastiprinātu prestresa iedarbību ieelpo jebkuru šo stresa mazinātāju ļoti dziļi. 

Šī metode savelk tavu diafragmas muskuli un uzlabo skābekļa plūsmu tavā organismā. Izdari dziļu lēnu ieelpu caur degunu un iztēlojiesgaiss piepilda tavas plaušās tev vajadzētu redzēt kā izplešas vēders. 

Un, protams, pirms likt mutē ēdiena kumosu...pasmaržo to. Citādi tu palaidīsi garām iespēju iepriecināt savu degunu :).
 
Garša

Vai tu esi jebkad attapusies pie tukšas cepumu vai čipsu tūtas pēc saspringtas darba dienas. (izpildi stresa ēšanas testu)

Stresa brīžos mēs ēdam šokolādi un konfektes, bet patiesībā īsti nepievēršam uzmanību to ēšanai. Mēs gribam sevi 'samīļot' vai mazināt stresu – bet veids kādā mēs ēdam mums to neatļauj. Mēs ēdam neapzināti un „autopilotā”

Ja tu patiesi vēlies sevi iepriecināt ar kaut ko garšīgu – ēd to apzināti

Kad tu pieliec pūles, lai sagaršotu saldmi, tu  būsi gandarītāka un  jutīsies labāk. Un tad, kad  tu patiesi baudīsi savu kārumu, tu iespējams sapratīsi, ka arī pāris cepumu vai pat viena karote saldējuma ir pietiekoši. (Es nezinu labāku veidu kā apgūt apzinātas ēšanas mākslu, kā piedaloties kursā „Kā Neapēst Stresu”. Uzzini vairāk.)

Protams, ir arī ēdieni, kuri paši mazina stresa līmeni, nepievienojot liekas kalorijas. 

Stresu mazinošai un stresa noturību veicinošai ēdienkartei ir jābalstās uz 3 pamatprincipiem:  līdzsvars, daudzveidība un mērenība. 

Mēģini veidot savas maltītes un uzkodas kombinējot ogļhidrātus (augļi, dārzeņi, pilngraudi), olbaltumvielas (pākšaugi, gaļa, olas, zivis, piena produkti)  un veselīgus taukus (eļļas, tādas kā olīvu, rapšu, linsēklu; avokado, rieksti, sēklas). Tas nodrošinās stabilu cukura līmeni asinīs un enerģiju visas dienas garumā, un pasargās tevi no vēla vakara ēšanas un liekā svara.   

Pat tāda pavisam vienkārša lietā kā ēdiena sakošļāšana sniedz daudzus ieguvumus.  

Pētnieki Austrālijā ir atraduši, ka tie, kuri risinot sarežģītu datora problēmu košļāja košļājamo gumiju, bija mazāk satraukti, un viņiem bija zemāks stresa hormona kortizola līmenis nekā tiem, kuri nekošļāja.  

Tu iespējams pazīsti to nevaldāmo pēcpusdienas kāri pēc našķiem. Jauns pētījums, ko veikuši Londonas Universitātes pētnieki rāda, ka tase melnās tējas samazina stresa hormona kortizola līmeni. Tāpat ir atklāts, ka tie, kuri dzēra tēju atguvās no stresa ātrāk, nekā placebo grupas dalībnieki.   

Dzirde

Ir noskaidrots, ka noteikta veida mūzikas klausīšanās stimulē smadzeņu daļu, kas atbild par emocijām.

Šo informāciju ir izmantojis kāds Lielbritānijas skaņu terapeits, lai kopā ar ar Mančesteras grupu Marconi Union izveidotu visrelaksējošāko jebkad ierakstīto mūziku. (tā pat palēninot klausītāja sirdsdarbības ātrumu) 

Tava iPod turēšana pa rokai var palīdzēt mazināt ikdienas spriedzi. Monreālas universitātes pētnieki pakļāva stresam cilvēkus (liekot viņiem risināt matemātiskus uzdevumus auditorijas priekšā); tad aizsūtīja viņus uz klusu istabu, laikā kad citi klausījās Enya ierakstus. Vienīgi tie, kuri klausījās mūziku, neizjuta kortizola līmeņa paaugstināšanos.   

Redze 

Mūsu apkārtējā vide ietekmē mūsu stresa līmeni. Juceklis tavās mājās vai birojā var reprezentēt haosu. 

Bet tas nav tikai par savas  istabas sakopšanu. Ja tev patīk ūdens, izdekorē istabu ar gleznu vai fotogrāfiju, kurā redzams ūdenskritums vai upe. Ja tava mīļākā krāsa ir zila, pamēģini to izmantot dekorēšanai.   

Pat skatīšanās uz kaut ko tik nelielu kā podiņa augošs augs, var palīdzēt samazināt stresu

Kad Vašingtonas universitātes pētnieki izvietoja augus biroja telpās bez logiem, viņi atklāja, ka cilvēki bija produktīvāki, viņu asinsspiediens pazeminājās un viņi spēja labāk fokusēties, nekā tie, kuri strādāja birojā bez augiem. 

Cits pētījums noteica stresa līmeni strādniekiem Londonā pirms un pēc tam, kad viņi devās uz mākslas galeriju. Pēc dažu Matisa un Pikaso darbu aplūkošanas viņi atgriezās savā darbā, un atzīmēja, ka jūtas mazāk iztukšoti. Testi apliecināja, ka viņu kortizola līmenis ir samazinājies.
Tauste 
Ir jābūt iemeslam, kāpēc daudzas no mums augsta stresa laikos piesaka spa apmeklējumu. Masāžas pieskārienam noteikti ir relaksācijas ieguvumi. Plus, tas faktiski liek tev paņemt pārtraukumu un kādu laiku veltīt  sev.  

Un, lai gan stunda pavadīta spa būtu svētlaime, 'ņem problēmu savās rokās'. Burtiski. Dziļi elpojot izmasē savus kakla, plecu un augšējos muguras muskuļus.  

Tā ir tā ķermeņa zona, kur mēs uzkrājam stresu. Un tas tev nav jādara ilgi: izmanto minūtes, kamēr tu gaidi gaismas signālu maiņu krustojumā, minūtes, kuras tu izniekotu vai pat domātu par kaut ko stresainu  (vai pat neapzināti košļātu kādu našķi).

Pamēģini aplikt mīkstu pūkainu šalli  un sajūti tās nomierinošu efektu.   

Izmēģini! Padalies komentāru daļā ar savām relaksācijas metodēm.

No comments: