Meklē vārdu vai frāzi:

Kursā piedalijos es, bet...tievē (arī ) vīrs...no ēšanas apzinoties uz dzīvošanu apzinoties.



Ir viena kopīga atziņa, ar kuru dalās kursa „Kā Neapēst Stresu” dalībnieces – tas, kas sākās kā ceļojums uz brīvību attiecībās ar ēdienu ir kļuvis par ceļojumu uz brīvību viņu dzīvēs.

Es arī esmu tajā pašā ceļojumā, jo mācīšanās ēst apzinoties man ir iemācījusi (un turpina mācīt), kā dzīvot apzinoties.

Un ne tikai man:
Inese Millere vienā no koučinga sarunā prasīja - vai jūs jūtiet sevī kādas pārmaiņas?Ne tikai ēšanas ziņā. Viņa gan saka- apzināta ēšana. Bet kur tas noved? Mainās pilnīgi visa dzīve. Un uz labo pusi.

Protams, ka pārmaiņas nenotiek uzreiz. Bet notiek, un tas ir pats jaukākais. Pat mans vīrs ievērojis un saka- tu jau kādas 2 nedēļas esi pilnīgi savādāka.... Mainos pati un mainās apkārtējie...Bez bikstīšanas, bez pārmetumiem...

Un protams, ja sāku pārveidoties vienā virzienā, tad izmaiņas jūtamas arī citur - esmu mazāk stresaina, haotiskāka, vairāk smaidu, visur saskatu jauko, nevis stresaino un vēl un vēl un vēl.

Kā grāmatās raksta - mainos es un mainīsies mani apkārtējie. Un vīrieši šajā ziņā ir ūnikums. Kursā piedalījos tikai es. Bet redzu, ka vīrs, kurš arī cieš no resnuma, sācis ēst mazas porcijas, apēd tikai tik, lai apmierinātu izsalkumu

Un ir pat nokrities svarā

Tagad man nekas nav jāskaita, jārēķina, jāsver. Ēdu kad gribu un ko gribu. Nav nekādu ēdienreižu pēc pulksteņa. ESMU BRĪVA

Mācos izbaudīt ēdienu, mācos saprast, kas tad man īsti garšo un kas nē. Mācos saprast, kad ēdu tikai tāpēc, ka jāēd. Un ir atklājušies jau daudzi ēdieni, kurus ēdu tikai tāpēc, ka šķita, ka garšo....Bet, ja vārda- ēdiens vietā ieliktu vārdu -DZĪVE.....”-- Kristīne, kursa dalībniece.  

No comments: