Meklē vārdu vai frāzi:

Kā atrast laiku SEV, kad dzīve šķiet nekontrolējama.


Daudzām strādājošām mātēm, aizņemtām profesionālēm un sievietēm uzņēmumu īpašniecēm, tādas lietas, kā labāka pašaprūpe, laiks sev un prioritāšu noteikšana savām vajadzībām bieži šķiet svarīga, taču neticami nereāla. 

"Kā gan es varētu atrast laiku sev, kad visa ir vienkārši daudz par daudz?”    

Tici, es arī esmu tur bijusi. Kad mūsu darba un dzīves grafiki ir tik pārblīvēti, kad krāvumi uz rakstāmgalda (un mūsu e-pastā) pieaug katru minūti, kad mēs esam ikvienam vajadzīgas, un spiedze liekas nepārvarama, var šķist neiespējami pat domāt par labāku rūpēšanos par sevi.

Kāda mana kliente reiz atzinās: “Man nekad nav bijis laika sev. Es domāju, ka tas ir iemesls, kāpēc es parasti esmu tik stresaina, kas liek man ēst neapzinoties un automātiski. Es pavadu pārāk daudz laika, rūpējoties par citiem, un man neatliek laika domāt par sevi.”

Kad mēs esam aizņemtas vai pārslogotas un stresā, laika atrašana pašaprūpei var kļūt par vēl vienu "vajadzētu", par vēl vienu paveicamu lietu jau tā pārpilnajā veicamo darbu sarakstā. Kas tā vietā, lai liktu justies labi un aprūpētai, liek izjust vienīgi papildus stresu. 

Nav brīnums, ka tieši pašaprūpe parasti ir pirmā lieta, no kuras mēs atsakāmies, kad mūsu darāmo darbu saraksts kļūst nekontrolējams.  

Patiesība ir tāda, kad dzīve ir stresaina un nekontrolējama, pašaprūpe mums ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Dzīve pieprasa, lai mēs būtu gatavas –fokusētas, „saspļautu saujās” un dotu mūsu pašu labāko..vienmēr. Tāpat kā auto, uz kuru mēs varam paļauties, ka tas nogādās mūs tur, kur mēs gribam nokļūt, mums ir jābūt apgādātām ar degvielu, noskaņotām, un jādarbojas nevainojami.

Diemžēl, kad mēs esam pārgurušas, kad mēs pārbarojam sevi ar cukuru vai kofeīnu, vai tik tikko spējam turēt galvas virs ūdens, būtiskas lietas netiek paveiktas kvalitatīvi.

Saliksim visu pareizajā secībā.  

Laika “atrašana”

Neskatoties uz to, ka tu noteikti zini laika sev un pašaprūpes ieguvumus, supersievietes pārplānotajā dzīvē var būt diezgan grūti tādu laiku atrast.

Piedāvāju dažas idejas: 

Atvienojies.

Burtiski. Katru dienu atvēli nedaudz laika, lai izslēgtu visus sazināšanās līdzekļus. Izslēdz mobilo telefonu, internetu, televizoru. Baudi vienatni un klusumu.


Tehnoloģijas var būt tavs labākais draugs vai visļaunākais ienaidnieks. Tieksme nepārtraukti sazināties non-stopā izmantojot viedtālruņus, planšetdatorus un internetu mēdz atstāt mūs emocionāli bez elpas/vai izsalkušas (vienalga, kura metafora tev tīk labāk, efekts ir viens un tas pats - atkarība, kura izraisa un pastiprina stresu). Mums nav laika apstāties, sakopot mūsu domas vai pasmaržot rozes.

Piecelies vai ierodies darbā agrāk.

Mosties pusstundu vai stundu agrāk par citiem tavā mājā un izmanto šo laiku domāšanai, meditācijai, pirmās kafijas krūzes izbaudīšanai vai jebkam, kas liek tev justies laimīgai. 

Šī stratēģija darbojas arī tad, ja tu izvēlies ierasties darbā pirms visiem pārējiem, pirms sāk zvanīt tālruņi un iesākas parastā dienas kņada. Izmanto šo laiku, lai sakopotu domas un sagatavotos jaunajai darba dienai.

Aizver durvis.

Tu vari to izmantot gan darbā, gan mājās. Tas ir vienkārši, bet ļoti iedarbīgi. Ja darba biedri regulāri vēršas pie tevis ar jautājumiem, tādējādi traucējot tev koncentrēties un kvalitatīvi paveikt tavu darbu, pieliec pie kabineta durvīm zīmi: “Es strādāju. Lūdzu uzgaidiet, kamēr es atvēršu durvis”. 

Tas atļaus ne tikai tev izbaudīt kādu laiku vienatnē, bet arī ļaus kolēģiem pašiem aktīvi meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. 

Tu šo laiku vari izmantot ne tikai netraucētai strādāšanai, bet arī mierīgai kafijas baudīšanai, relaksācijai, vizualizācijai, sapņošanai vaļējām acīm, pēcpusdienas tējas krūzei vai, citiem vārdiem sakot, nekā nedarīšanai.

Izmanto pusdienas pārtraukumu.

Nepavadi savu pusdienas laiku strādājot. Netērē to, lai skrietu pa veikaliem, apmeklētu banku vai nomaksātu rēķinus. Un, ja tu regulāri ēd pusdienas ārpus darba, tas ne vienmēr ir jādara kopā ar citiem. 

Reizi nedēļā vai pat tikai pāris reižu mēnesī, apņemies pavadīt pusdienas pārtraukumu vienatnē ar sevi. 

Pastaigājies. Pasēdi saulītē. Apēd savas pusdienas, sēžot parkā uz soliņa. Vēro garāmgājējus, praktizē apzinātību, relaksējies, lēni izskenē savu ķermeni – atrodi stresa karstos punktus. Izbaudi vienatnē pavadīto neko nedarīšanas laiku. Tu atgriezīsies darba vietā ar skaidrāku prātu un enerģijas pilna.

Ieplāno vienatni.

Burtiski. Atzīmē savā plānotājā laiku sev. Tas nebūt nav sarežģīti. Bet dari to ar pildspalvu! Ikdienas steigā ir viegli aizmirst par sevi, un savām emocionālajām vajadzībām.

Padomā par šo – tāpat, kā stress automātiski aktivizē stresa reakciju un simpātiskās nervu sistēmas darbību, eksistē arī automātisks mehānisms, kas ‘ieslēdz’ relaksāciju. To sauc par relaksācijas jeb atslābināšanās reakciju, un tās uzdevums ir izbeigt organisma darbību ārkārtas (stresa) režīmā un atgriezties pirmsstresa stāvoklī.

Diemžēl mūsdienās daudzas no mums dzīvo stresā, kas nekad nebeidzas un atslābināšanās reakcija nevar sākties. Vienatnes laiks ir lielisks veids, kā apzināti stimulēt atslābināšanās reakciju. Pat ja tu sev vari veltīt pavisam īsu brīdi, tas ir labāk nekā nekas.

Bet, ja nu tu esi mēģinājusi šos trikus un joprojām nevari ieplānot laiku sev?



No comments: