Meklē vārdu vai frāzi:

Vai tev nepieciešams stresa menedžments: stresa fakti


- Saskaņā ar pamatdirektīvu 89/391/EEK visiem darba devējiem ir pienākums rūpēties par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā. Šis pienākums attiecas arī uz stresu darbā, ciktāl tas var apdraudēt darbinieku veselību un drošību.

- Ja darbavietā nav atbilstošu speciālistu, darba devējs var piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, lai risinātu ar stresu darbā saistītus jautājumus.

- Stress darbā ir viena no lielākajām veselības aizsardzības un drošības problēmām Eiropā. Tas skar apmēram vienu no četriem darbiniekiem, un pētījumi liecina, ka no 50 % līdz 60 % no visām kavētajām darba dienām ir saistītas ar stresu.

- Stress ir otra visbiežāk izplatītā ar darbu saistītā veselības problēma, kas skar 22 % darbinieku 27 ES dalībvalstīs (2005. g.)

- Pēc  OSH in figures: stress at work — facts and figures datiem augstākais stresa līmenis ir Grieķijā (55%), tad Slovēnijā, Zviedrijā (38%), un Latvijā (37%).

- „2030. gadā pasaules attīstītākajās valstīs galveno slodzi veselības aprūpes sistēmai radīs depresija un stresa radīti traucējumi, taču Latviju šāda situācija var piemeklēt daudz ātrāk. Pašreizējā ekonomiskā krīze valstī, kurā joprojām atrodas liela daļas Latvijas sabiedrības, ir viennozīmīgi vērtējama arī kā emocionālā krīze, kuras nerisināšanas sekas var būt daudz tālejošākas un daudzslāņainākas par ekonomiskajiem rādītājiem,” informē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, asociētā profesore un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Gunta Ancāne.

- Pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2010” rezultāti liecina, ka 19 % nodarbināto darbā izjūt emocionālu vardarbību un/vai psiholoģisku ietekmēšanu. Toties darba devēji bijuši daudz lielāki optimisti – 91 % no aptaujātajiem darba devējiem apgalvojis, ka viņa uzņēmumā neviens darbinieks nav pakļauts šim riska faktoram. Tas nozīmē, ka liela daļa darba devēju vai nu nav iedziļinājušies un nezina, kā jūtas viņu darbinieki, vai arī nevēlas atzīt, ka viņu uzņēmumos varētu būt stress darba vidē.

- Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors, un tas ir pielīdzināms pamata kardiovaskulāro riska faktoru summai (smēķēšana, alkohola lietošana, neracionāls uzturs, fiziskā mazaktivitāte) – tāds ir viens no klīnikas Premium Medical sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju veiktā pētījuma secinājumiem. (avots www.premiummedical.lv)

Stresa pilns darbs padara vecāku: Somijas Veselības institūts nācis klajā ar paziņojumu, ka mūžsenais mīts par stresa nenoliedzamo lomu pāragrā novecošanā ir patiesība. Saspīlētā darba vidē ilgstoši strādājošu sieviešu šūnu DNS tiek krietni izmainīts.

Pētījumā tika apskatīta dažādās jomās strādājošu sieviešu šūnu DNS struktūra, īpašu uzmanību pievēršot kādas sekcijas garumam – telomēriem. Izrādījās, ka sievietēm, kuru darbu pastāvīgi pavada stress, sekcijas garums ir aptuveni par trešdaļu īsāks nekā tām, kas savā darbavietā jūtas brīvi un mierīgi. Šādas šūnu DNS izmaiņas parasti novērojamas sievietēm cienījamos gados un lielā koncentrācijā noved pie ģenētiskām kļūdām un ievērojamām vecuma pazīmēm.

Atklājuma veicēji mudina ilgstoši nemocīt sevi ar stresa pilnām situācijām ne vien darbā, bet arī ārpus tā, jo pārlieku liels uztraukums par naudu vai ģimenes labklājību noved pie līdzīgām izmaiņām organismā. 

- Stress par 65% palielina plānprātības risku: sekojot 1500 sieviešu veselībai 35 gadu garumā, zviedru zinātnieki atklājuši, ka tām sievietēm, kuras pusmūžā dzīvojušas paaugstināta stresa apstākļos vai vairākas reizes piedzīvojušas emocionāli satricinošus brīžus, ir par 65% lielāks risks vecumā piedzīvot garīgas saslimšanas, piemēram, tā dēvēto vecuma plānprātību. Tas pamudinājis britu pētniekus sākt pētījumu, kurā centīsies noskaidrot, kā stress ietekmē Alcheimera slimības attīstību.

-- Stress palielina sirds-asinsvadu slimību risku.  

-- Stress veicina neapzinātu ēšanu un pieņemšanos svarā.

Lasi, izglītojies un maini savus dzīvesveida paradumus -- mācies efektīvi pārvadīt stresu.

Kas ir viena lieta, ko tu vari darīt šodien, lai mazinātu stresu savā dzīvē?