Meklē vārdu vai frāzi:

Būt par sevi pašu: no piekāpīgas atkarības uz pārdrošu autonomiju.

Pagājušajā nedēļā es kopā ar 900 sievietēm līderēm no visas pasaules piedalījos vispasaules sieviešu līderības konferencē Romā.  

Nedēļu ilgajā konferencē tika daudz runāts par izmaiņām šodienas darba vidē un nepieciešamību pēc jauna tipa līderības - sieviešu līderības. Viena no tēmām, kas vijās cauri turpat vai visām runām bija autentiskums -- nepieciešamība būt par sevi pašu. 


Par tēmas svarīgumu arī Latvijā norāda daudzās atzinīgās lasītāju vēstules, ko  saņem žurnāla UNA redakcija pēc mana raksta "Būt par sevi pašu: no piekāpīgas atkarības uz pārdrošu autonomiju" publicēšanas žurnāla augusta numurā. 

Džina Briška, žurnāla Una galvenā redaktore sava blogā raksta:

"... Un, protams, liels paldies, ka atradi laiku mums uzrakstīt! Tu jau zini, ka mums ir svarīgs katrs Tavs vārds. 

Īpašs paldies Tev, Džeina (tā ir viņas akadēmijas laika iesauka, kuru ieguvusi pēc tam, kad, noskatoties filmu “Kareive Džeina”, noskuvusi matus uz nullīti)! Redz, kādas UNAI drosmīgas lasītājas! Izrādās, Džeina ir militārā jūrniece. ... “Ar šodienas prātu tā bija paradīze sajaukumā ar īstu elli – nepārtrauktiem pārmetumiem, ka mēs tādi un šitādi, slinki un nepareizi. Turklāt vienmēr tikām salīdzināti ar citiem. 

Tā mēs augām, iegūstot kompleksu kaudzi, ko stiepām sev līdzi līdz aroda apgūšanai un ģimenes veidošanai,” atsaucoties uz iepriekšējā UNĀ publicēto rakstu par to, kur noved vēlēšanās izpatikt citiem, vēstulē UNAI raksta Džeina. Jaunā sieviete atzīst, ka bērnības sekas izjutusi vēl ilgi, šķitis, ka citi patiešām ir labāki par viņu. ... Ceļš līdz šodienas veselīgajai sapratnei par savu patieso vēlmju un sevis atgūšanu viņai bijis smags un garš. Tam bija nepieciešami aptuveni desmit gadi. Varbūt sertificēts speciālists, kā Džeina pati atzīst,  ar viņas problēmu ātrāk būtu ticis skaidrībā un palīdzējis, tomēr apziņa, ka pati ar to varējusi tikt galā, esot saldāka par medu. 

...Nobeigumā gribu atgādināt dr. Ineses Milleres iepriekš minētajā rakstā “Būt par sevi pašu” teikto – kaut arī izpatikšana ir daļa no cilvēciskās laipnības, ja to dara, pazaudējot sevi, mēs pašas labprātīgi atsakāmies no savas dzīves saimnieces lomas un pasīvi vērojam, kā mūsu dzīvi nosaka citi cilvēki vai apstākļi. Vai mēs to vēlamies? Nē!"