Meklē vārdu vai frāzi:

‘Kristīnes sindroms’ - kurš vainīgs pie stresa savstarpējās attiecībās?



Cilvēks nav vientuļa sala. Viena pagale nedeg. Vajag divus, lai dejotu tango. Kristīnes sindroms. Upura loma…Lai nu kā, es esmu pārliecināta, ka tieši no attiecībām mēs varam visvairāk mācīties par sevi.   

Īpaši no mūsu savstarpējām attiecībām ar mūsu laulātajiem, partneriem, draugiem, draudzenēm, bet arī no mūsu bērniem.  

Kad mēs diendienā dzīvojam līdzās ar kādu, ko mīlam ir pilnīgi neizbēgami, ka būs lietas, kuras aktivizēs mūsu stresa “sarkanās pogas”. 

Pat vismierīgākajai un bezrūpīgākajai no mums kādreiz būs situācijas, kuras kaitinās, tomēr vairums no mums ar to tiek galā vienkārši. Parasti saprotam, ka par to, kas mūs streso nav vērts ilgi īgņoties vai arī tas tiek nākamajā mirkli aizmirsts.  

Bet ko darīt, ja ir lietas kuras atkārtojas un atgriežas, izraisot pastāvīgus strīdus un stresu attiecībās?

Diemžēl pārāk daudzas attiecības ir piesāņotas ar problēmām, kas neatkāpjas. Un katrs jauns mēģinājums savas attiecību domstarpības atrisināt tikai uzkurina liesmas, tādējādi apdraudot divu cilvēku mīlestību un attiecību nākotni.

Lai gan problēmas izraisītājs un veids katram strīdam var mainīties, radot iespaidu, ka katra jauna spriedzes situācija ir jauna diskusija, savā kodolā tā parasti nemainās. Kad tu noņem no situācijas emocionālo  fonu, atsedzas patiesā bilde – un tā parasti ir viena un tā pati galvenā problēma. 

Tā tad arī ir patiesais stresa izraisītājs konkrētajās attiecībās un tam ir jāvelta uzmanība un tā ir jāatrisina, citādi šis stresors turpinās uzpeldēt atkal un atkal. Bojāt tavas attiecības...un tavu vidukli, jo tu visdrīzāk savu stresu apēd, un neizbēgami pieņemies svarā

Situāciju sarežģī arī tas, ka patiesā problēma maskējas aiz jauniem apstākļiem un situācijām, kurā tā parādās. PLUS – mēs rādam ar pirkstu uz otru un gaidam, ka tas otrs mainīsies pirmais. Un TAD problēma maģiski būs atrisināta.

Mēs iespējami ilgi cenšamies novilcināt to brīdi, kad ir jāpaskatās uz sevi. Jo ir sāpīgi atzīt, ka esam kļūdījušās; ciest neveiksmi un atklāt savas nepilnības nevienai nepatīk. 

Lai gan tieši tad lietas sāk mainīties. 

Es te nesaku, ka otra puse nekad nav vainīga.Tev noteikti ir personīgi piemēri. Tomēr vairumā gadījumu katra no pusēm ir vienādi atbildīga par savu vainas daļu un …par atrisinājumu.

Stresa menedžmentā ir tāda svarīga koncepcija kā personīgā kontrole. Stress var tikt veiksmīgi mazināts un vadīts VIENĪGI tad, kad mēs zinam, ko un kā mēs PERSONĪGI varam kontrolēt. 

Ja katru dienu tavās attiecībās atkārtojas tās pašas vecās stresu, dusmas un neapmierinātību izraisītājas situācijas ir laiks APSTĀTIES un izmantot savu partneri/draugus kā spoguli. 

Paskaties tā PATIESI NOPIETNI. 

  • Ko tu redzi kā VIŅU problēmu? Ko VIŅI dara, lai izraisītu šo strīdu? Kāpēc VIŅI to dara? Ko tu gribi, lai VIŅI izmaina?  Kā VIŅIEM būtu jārīkojas citādi? Ko VIŅI dara nepietiekoši? Ko vēl no VIŅIEM tu gribi?
Tagad izmantojot spoguli pagriez tos jautājumus atpakļ uz sevi. 
  •  Kas patiesi ir TAVA problēma? Ko TU dari, lai izraisītu šo problēmu? Kāpēc TU to dari? Ko TU gribi izmainīt? Kā citādi TEV vajadzētu rīkoties? Ko TU priekš SEVIS, viņiem dari nepieteikoši? Ko vēl TU no TEVIS gribi?  
Bieži tas, ko mēs gribam, lai mācās mūsu partneri, ir mācību stundas mums pašām.  
Tu man netici?

Tu taču atceries Blaumaņa Kristīni. Cik daudzas no mums vēl joprojām ir šādas Kristīnes? Bieži mēs pavadam mēnešus, pat gadus, lai izmainītu otru, lai liktu otram sevi mīlēt tā kā mums to gribas, vēloties būt tam otram vissvarīgākā lieta. 

Tu pieņem upura lomu un pa dzīvi nokārtu galvu. Kāds stress! Patiesi. Īpaši sliktā ziņa ir tā, ka stress (patiesībā stresa hormonu pārprodukcija) sagrauj tavu veselību, pātrina novecošanu, padara tevi resnu, mazina tavu pašapziņu. 

Bet mēs pašas akceptējam savu partneru uzvedību, mēs atļaujam sev dzīvot stresu izraisošās attiecībās. Un to mēs daram, jo nemīlam sevi pieteikoši, mēs nepadaram sevi par vissvarīgāko lietu, mēs nevērtējam sevi pietiekoši augstu, lai NEakceptētu tādu mīlestības formu, ko mums sniedz otrs.

Un tā nav mūsu partnera vaina, ka mēs pieļaujam un akceptējam daudz mazāk nekā mēs gribam. Tā ir mūsu vaina. 

Jebkurās attiecībās viss protams var mainīties uz labo. Bet meklē savstarpējo attiecību mācību stundas un mācies no tām. Nekad nepārtrauc meklēt un mācīties, un mainīties, ja nepieciešams. Ja nepieciešams atbrīvojies no saviem ierobežojošajiem uzskatiem.

Viss ko mēs varam izmainīt un ietekmēt ir mūsos. Viss ko tu vari kontrolēt ir tu un ir vērts apstāties un novērtēt vai šajā situācijā ES varu uzlabot savu attiecību daļu. (Kāpēc tu? Kāpēc man jāmainās pirmajai??? Es tevi saprotu, tomēr - stress ‘saēd’ tevi, ‘nogalina’ tevi!!! Vai tiešām tu nespēj sevis dēļ mazliet pacensties?)

No kādām mācību stundām, kas varētu uzlabot tavas attiecības, tu centies izvairīties, lai izskatītos pareiza un perfekta?    

Es esmu izveidojusi praktisku ceļvedi, kas tev palīdzēs uzlabot tavas pašreizējās attiecības un izveidot jaunas. 

Uzzini vairāk kā e-kurss "Attiecības" var tev palīdzēt.

E-kursā tu atradīsi:
  • Padomus ilgtermiņa attiecību veidošanai, neprecētajām – partnera atrašanai, pāriem – kā saglabāt mīlestību.
  • Paktiskus vingrinājumus kas tev palīdzēs novērtēt tavas pašreizējās attiecības, tavu ideālo partneri, ideālo draugu vai draudzeni.
  • Novērtēsi, kā atšķiras tavas pašreizējās attiecības no ideālajām.
  • Radīsi savu ideālo attiecību modeli un izveidosi programmu, kā tās izveidot.
  • Atpazīsi, kādi ierobežojošie uzskati stāv tavā ideālu attiecību izveidošanas ceļā un spēsi tos izmaninīt.