Meklē vārdu vai frāzi:

“Atsaukt nosūtīto” - kāpēc reālajā dzīvē tas nedarbojas?


Tu esi stresā, dusmīga, un jūti, ka tūlīt, tūlīt kliegsi uz kādu...”Skaiti līdz desmit”...to mēs visam zinām. Bet vai mēs skaitam? Vai mēs reaģējam, autopilotā?


Vai tu zini, ka Google Gmailā ir iespēja izmantot pogu – “Atsaukt nosūtīto”? 

Kad tu nospied "Sūtīt" Gmails aiztur e-pastu uz piecām sekundēm; šajā laikā tu vari pārtraukt e-pastu izsūtīšanu.

Interesantākais ir tas, ka šī piecu sekunžu pauze ir viss, kas vairumam cilvēku ir nepieciešams, lai saprastu, ka viņi ir kļūdījušies

Un kā ar reālo dzīvi? 

Kad tu satiec kādu vai runā pa telefonu? 

Diemžēl, reālajā dzīvē  nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.:(


Izlietu ūdeni nesasmelsi. Pateiktus vārdus neatgriezīsi. Neskatoties uz to, mēs mēģinām atsaukt ‘nosūtīto’. Bet tas nav iespējams. Cilvēkiem ir tendence atcerēties...

Ko mēs tā vietā varam darīt? 

Kā būtu, ja mēs vispirms izvairītos no nevajadzīgas ‘nosūtīšanas’?

1-2-3-4-5 sekundes - varbūt tas ir pietiekami, lai mēs pasargātu sevi no papildus stresa, kas rodas no sevis nosodīšanas par steigā un dusmās pateikto vai izdarīto? 

Varbūt tik vien ir vajadzīgs, lai mēs izvairītos no kļūdu izdarīšanas. Piecas īsas sekundas. 

Ko saka zinātne?

Kad mēs dusmās esam gatavas uz kādu kliegt, mēs aktivizējam mūsu stresa reakciju: mūsu sirds sāk sisties ātrāk un stiprāk. Adrenalīns joņo pa mūsu asinsvadiem. Un mūsu negatīvās stresa emocijas sāk plūst. 

Tomēr nav tāda likuma, kurš noteiktu, ka mums ir jāatbild uzreiz, nekavējoties, bez apdomāšanas. Izturi pauzi. Izdari dažus apzinātus elpas vilcienus.

Pastāv tiešs sensoro stimulu savienojums ar amigdalu, kas ir emocionālās atbildes centrs smadzenēs. Kad ārpasaulē notiek kaut kas satraucošs, tā tūlīt atsauc atmiņā emocijas.

Kad mēs atrodamies stresa emociju varā (un nereti tas nozīmē, ka esam ceļā uz attiecību sabojāšanu, gan darba, gan personīgo) mēs nespējam ne racionāli domāt, ne pieņemt labus lēmumus.  

Ko mēs varam darīt, lai neskatoties uz emocijām, mēs domātu racionāli? 

Brīdī, kad tu gatavojies 'cīnīties' (piem.,dusmoties) ar kādu, līdzīgs karš notiek arī tavās smadzenēs starp prefrontālo smadzeņu garozu (korteksu) un tavu amigdalu. 

Amigdala ir tā, kura aktivizē stresa reakciju, prefrontālā garoza ir nomierinātājs.

Kā tu vari palīdzēt prefrontālajai smadzeņu garozai uzvarēt karu? 

Viss ģeniālais ir vienkāršs!!! 

Un viss vajadzīgais tev jau ir tūlītēji (un par brīvu) pieejams – tava elpošana. Izdari trīs dziļas ieelpas un izelpas un tādējādi tu izveidosi pauzi starp stresa reaktivitāti un tavu atbildi.

Tā darot tu dosi iespēju prefrontālajai garozai kontrolēt tavu emocionālo reakciju.

Lēnai, dziļai elpošanai ir tieša nomierinoša iedarbība uz tavām smadzenēm: tas signalizē smadzenēm, ka briesmas ir garām.

Viss, kas tam ir nepieciešams ir pāris sekundes. 

Laiks rīkoties:

Kad tu gatavojies reaģēt ar negatīvām emocijām…Nopauzē…Dziļi ieelpo un izelpo un atvēli mazliet laika tavai prefrontālajai garozai uzvarēt. Tad atbildi, nevis strauji reaģē stresa dusmās.

Tam būs vajadzīgas tikai dažas sekundes. Mums reālajā dzīvē nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.   

Nopauzē. Elpo. Tikai tad rīkojies

Ko darīt tagad: