Meklē vārdu vai frāzi:

Laika plānošana: "Salami" princips - produktivitāte bez stresa.


Laika plānošana bieži izraisa stresu. Stress reizēm var kalpot, kā katalizators, kas veicina darbu paveikšanu. Taču visbiežāk ir gluži otrādi.

Vai tev kādreiz ir bijis jātiek galā ar lieliem uzdevumiem?

Kādas tad bija tavas izjūtas?

Aizraujošas, pozitīvi izaicinošas? Vai gluži otrādi?

Lieli uzdevumi un projekti var izraisīt stresu un būt tik biedējoši un nomācoši, ka tu tos nekad nesāc, vai arī īsi pēc to uzsākšanas, tu zaudē drosmi un atmet ar roku. Novilcināšana neatrisina problēmu (un bieži veicina neapzinātu emocionālu ēšanu). 

Kā plānot laiku, nenovirzīties no iesāktā, palikt motivētai un ražīgai, strādājot ar lieliem (bet vajadzīgiem) uzdevumiem?

Tu ierodies ofisā agri no rīta. Tavā priekšā ir dienas darāmo darbu saraksts. Tu esi veikusi labu plānošanu. Un tagad ir pienācis laiks rīkoties. Pirmā prioritāte ir sagatavot ziņojumu. Tiesa tā gatavošana tevi neiedvesmo.Tu mazliet paknibinies gar šo un to, ielej jau otro tasi kafijas, apēd pāris cepumu, izlasi ziņas internetā, izdari pāris telefona zvanus, visu laiku pati sev stāstot, ka gan jau tu galu galā sāksi arī savu darbu pie projekta. Bet tas nekad nenotiek.Tu bīdi dokumentus pa galdu un meklē nepieciešamo informāciju. Un stundas rit... Novilcināšanai ir kaskādes efekts. Tu nepadari laikā vienu uzdevumu, un pēkšņi arī visi pārējie netiek veikti laikā. Lēnām, situācija sāk iziet ārpus kontroles. Tu jūties slikti un tavs stress pieaug, un līdz ar to arī apēsto cepumu daudzums. Lai kaut kādā mērā atgūtu kontroli, tu sāc koncentrēties uz zemas prioritātes (bet viegli padarāmiem) darbiem, kuri tev patīk labāk. Nākamajā dienā projekta sagatavošana vēljoprojām ir tavu darāmo darbu sarakstā. 
Kā sasniegt no stresa brīvu produktivitāti?

Sliktās ziņa ir tā, ka neskatoties uz darba atlikšanu un novilcināšanu tev tas joprojām jāizdara. Jo ilgāk tu vilcināsies, jo mazāk laika tev būs projekta pabeigšanai. Stress pieaug: darbs tiek izdarīts slikti; tu jūties kā zaudētāja, pārgurusi, un  tev nav tās labās gandarījuma sajūtas par labi padarītu darbu.

Viena no lielākajām kļūdām, ko mēs pieļaujam, sastopoties ar lieliem projektiem, ir to padarīšana par pārāk biedējošiem un līdz ar to papildus stresu izraisošiem. 

Lai no tā izvairītos, lielu projektu ir būtiski sadalīt vadāmos segmentos.

Man palīdz "Salami" princips - lielu projektu sadalīšana mazos uzdevumos – apetītlīgās šķēlēs.

Ja tu "ēd" pa vienai šķēlei, tu galu galā apēdīsi visu "salami", lasi, paveiksi projektu.

Tā vietā, lai koncentrētos uz nevajadzīgu satraukumu un stresu, koncentrējies uz tām prasībām, kuras jāveic katrā atsevišķā "šķēlē".

Turklāt tas ļaus tev daudz precīzāk plānot laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi vai realizētu projektu, kā arī padarīs katru šķēli aizvien apetītlīgāku.

Stresa Vadības Rīcības Plāns:

Nosaki sev mazus viegli izdarāmus ar veicamo projektu saistītus  uzdevumus. Tādējādi, tā vietā, lai censtos paveikt visu projektu vienā rāvienā, tu katru reizi izdari nelielu soli, sasniedzot starpmērķi, pirms pāriešanas pie nākamā uzdevuma.

Virzies no viena uzdevuma uz nākošo, tad uz nākošo; no viena paveikta starpmērķa uz nākošo. Jo vairāk mazo uzdevumu tu paveic, jo vairāk tu iesaisties projektā un galu galā tas motivēs tevi pabeigt visu projektu.

Piemēram, tu vari nolemt nodarboties ar šo uzdevumu 15 minūtes dienā. Piecpadsmit minūtes būs tava personīgā salami šķēle. Domaju, ka tas nebūs pārlieku grūti.

Laika gaitā kļūs vieglāk, un drīz tu varēsi paildzināt uzdevumam atvēlēto laiku no piecpadsmit minūtēm līdz trīsdesmit, un pēc tam sešdesmit.

Tu var piemērot "salami" principu jebkuram lielam projektam un tādējādi ‘nošaut’ divus zaķus ar vienu šāvienu – samazināsi stresu un raizes un padarīsi savu darāmo.

Gribi uzzināt, kā plānot laiku un paveikt darbu bez stresa?