Meklē vārdu vai frāzi:

10 īpaši iedarbīgi stresa pārvarēšanas padomi.


“Stress tiek uztverts ar prātu, izciests cilvēka garā, izdzīvots caur emocijām, izrādīts caur uzvedību un "saglabāts" ķermenī”. Anonīms
Uzzini 10 īpaši iedarbīgus stresa pārvarēšanas padomus.

1. Atrodi cēloņus, kas izraisa tavu stresu 

Ja tu neizproti sava stresa cēloņus, tu pūloties samazināt stresu, bet ignorējot patieso problēmu, vari neapzināti pakļaut sevi vēl lielākam stresam. 

Stresa cēloņi var būt visdažādākās dzīves pārmaiņas, taču tie katrai ir atšķirīgi – kas vienai rada stresu, citu var darīt laimīgu. Kursa laikā tev ir iespēja pilnībā izprast tava stresa cēloņus, to ietekmi uz tavu veselību, un svaru, atrast tev vispiemērotākās stresa vadības metodes un veikt nepieciešamās izmaiņas tavā stresa menedžmenta rutīnā.

2. Piekop veselīgu dzīvesveidu

Ja tu ēd veselīgu uzturu, regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm un pietiekami izgulies, lieto vitamīnus un atpūties tavs organisms spēj labāk tikt galā ar stresu, gan īslaicīgu, gan ilgtermiņa. 

Ja kāda no šīm veselīga dzīvesveida jomām tava dzīvē ‘pieklibo’, tu noteikti esi jutusi kādas brīdinājuma zīmes (sirdsdarbības traucējumus, augstu asinsspiedienu, sāpes mugurā, galvassāpes u.c.); neignorē tās. 

3. Mācies efektīvu laika plānošanu 

Esot stresā mēs nereti tērējam daudz laika, veicot nenozīmīgus uzdevumus. Lai vadītu ikdienas stresu darbā nosaki savas dienas prioritātes savlaicīgi un padari svarīgākos darbus vispirms. Mazsvarīgie darbi var gaidīt, un bieži vien tie paši pazudīs, atstājot tev laiku citu, nozīmīgāku uzdevumu veikšanai. Tu taču esi ievērojusi, ka nepatīkamu uzdevumus atlikšana – izvairīšanās, rada lielu un nevajadzīgu stresu. Nepatīkamiem uzdevumiem nosaki augstu prioritāti un darīt tos pirmos. (ak, kā negribas) Tev var noderēt e-kurss - mācies plānot laiku..

4. Zini savu iespēju robežas un neuzņemies pārāk daudz

Nereti mēs sev pašas radam ievērojamu stresu darba vietā, jo mēs gribam visiem izpatikt un nevēlamies nevienu aizvainot. Taču tāda attieksme galu galā noved pie tā, ka mēs darām vairāk nekā mums vajadzētu. Mācies efektīvi deleģēt un būt pašpārliecināta, tā lai nākošreiz vari teikt “nē” nevienu neaizvainojot un bez vainas sajūtas.

5. Izvairies no nevajadzīgiem konfliktiem

Neesi pārāk ķildīga. Vai  tiešām vērts stresot? Meklē uzvarēt-uzvarēt (win – win) situācijas. Centies pēc tāda strīda atrisinājuma, kurā abas puses var panākt pozitīvu iznākumu. Uzzini, kas ir patiesais problēmas cēlonis un tiec ar to galā.

6. Pieņem lietas, ko nevari mainīt

Ne vienmēr ir iespējams izmainīt grūtu situāciju. Ja tā, tad atzīsti un pieņem lietas, kādas tās ir un koncentrējies uz to, pār ko tev ir kontrole. Ir būtiski efektīvi vadīt pārmaiņas, citādi samazināsies tava spēja labi paveikt darāmo.

7. Atvēli laiku, lai atpūstos un uzlādētu savas baterijas

Līdzās atvaļinājumam, ieplāno brīvdienas. Tas var būt garāks pārtraukums ik pēc 10-14 darba dienām, vai pavisam īss 10-15 minūšu relaksācijas pārtraukums dienas laikā. 

Relaksācija palīdz ķermenim atgriezties normālā veselības stāvoklī un balansā. Kā labas prāta relaksācijas tehnikas iesaku: nomierinošas mūzikas klausīšanos, meditāciju, radošo vizualizāciju, cigun. 

Kā ķermeņa relaksācijas tehnikas: jogu, elpošanas vingrinājumus, progresīvo muskuļu atslābināšanu, un pastaigas. Tu uzreiz sajutīsi, kā mazinās tavs saspringums un stress, palielinās koncentrēšanās spējas un darba efektivitāte. Tu ātrāk spēsi tikt gala ar veicamajiem darba uzdevumiem, kas kompensēs relaksējošajiem pārtraukumiem atvēlēto laiku.

8. Atrod laiku, lai satiktos ar draugiem

“Dalīta bēda ir pusbēda”. Draugi var atvieglot ar darbu saistīto stresu un palīdzēt tev paraudzīties uz lietām/problēmām no citas puses. Kopīgas aktivitātes ar draugiem palīdz gan atpūsties, gan no sirds izsmieties. Tas ievērojami uzlabos tavu imūnsistēmu, kas bieži vien hroniska stresa dēļ ir novājināta. (e-kurss kā veidot noturīgas attiecības.)

Ja tevi pārņem stress, iesaisties fiziskās aktivitātēs. Labā draugu kompānijā to ir vieglāk izdarīt. Fiziskās aktivitātes palīdz samazināt stresa hormonu daudzumu un fizioloģiskās izmaiņas, kas saistītas ar stresa reakciju. 

9. Mēģini paskatīties uz lietām savādāk, attīstīti pozitīvu domāšanas stilu

Ja tevi kaut kas uztrauc un izraisa stresu, mēģini uz to paskatīties savādāk. Pārrunā problēmu ar kādu, pirms tā kļūst pārmērīgi liela. Bieži šādas sarunas ar draudzeni/kolēģi/ģimenes locekļi palīdz ieraudzīt lietas no atšķirīga skatu punkta un mazāka stresa perspektīvas. 

10. Izvairies izmantot alkoholu, nikotīnu un kofeīnu kā stresa vadības stratēģijas

Lai arī tev var šķist, ka ikdienas stresa samazināšanai ikvakara glāze vīna, cigaretes un n-tās kafijas krūzes ir iedarbīgas, ilgākā laika posmā, šīs kļūdainās stresa menedžmenta stratēģijas tev radīs papildus problēmas (galvenokārt veselības). 

Piemēram, kofeīns un nikotīns ir simulanti, pārāk liels to daudzums, un tavs ķermenis tos uztvers kā stresorus un reaģēs uz tiem ar stresa reakciju, palielinot vai pat radot trauksmes simptomus. Alkohols toties ir depresants! Iemācies un pielieto veselīgas stresa menedžmenta metodes.

Ko darīt tagad: