Meklē vārdu vai frāzi:

Stresa profilakse: kā mācīties no savām kļūdām.


Nekad nenožēlo. Ja tas ir labs, brīnišķīgi. Ja slikts, tā ir pieredze.” – Victoria Holt

Spēja ciešanās un problēmās saskatīt iespējas var ievērojami samazināt stresa līmeni. Vieglāk pateikt, nekā pielietot. 

Tomēr mācīties no savām kļūdām (nevainot visā citus un uzņemties atbildību) ir labs veids kā atgūt prāta mieru un līdzsvaru. 

Diemžēl ikdienas steigā nereti ir grūti atrast līdzsvaru starp to, ko uztveram kā kāda cita vainu, un pārāk daudzām kā sevis pašas vainu. 

Bieži, "svaigajām stresam" klāt nak pastāvīga vecu kļūdu pārcilāšana. Pārcilāšana, gan nenozīmē, ka mēs no kļūdām mācāmies. 
Bet kā gan tu vari mācīties no savām kļūdām, ja tu neapzinies, ka esi kļūdījusies?

Nav viegli atbildēt uz jautājumu, kā mācīties no savām kļūdām, lai šī metode būtu efektīvs ikreiz.

Tomēr ir dažas stratēģijas, ko vari izmantot, un kas ir noderīgas dažādās dzīves situācijās un palīdzēs izvairīties no "stresa apēšanas"

Kad tu mēģini mācīties no savā kļūdām, vari apsvērt šādas iespējas:
Ieliec savas kļūdas “jaunā rāmī”

Refreimings (ang. reframe) nozīmē piešķirt situācijai vai uztverei jaunu veidolu vai jau esošam veidolam radīt jaunu saturu. 

Refreimings ir iespēja paskatīties uz notiekošo jaunā gaismā (ieliekot to it kā jaunā rāmī). Tā ir iespēja iziet aiz aispriedumu robežām un paskatīties uz stresu izraisošu notikumu no citas perspektīvas

Izmanto refreimingu, lai pārtrauktu domāt par savām kļūdām kā sakāvi. Mācies no tām, jo vispārzināms, ka vairāk mācāmies no kļūdām, nevis no panākumiem. Ar katru nākamo kļūdu tu vari gūt vērtīgu informāciju, kuru tu vari izmantot saviem nākotnes panākumiem.

Piedod

Vainot citus par savām kļūdās var būt aizsardzības mehānisms tām, kuras ir pārlieku bargas pret sevi ikreiz, kad kaut kas noiet greizi. 

Mēs noliedzam, jo nevaram pieņemt šos pašapvainojumus. Esi piedodoša. Visupirms piedod sev. Vienkārši mainot savu perspektīvu par notikušo vari padarīt to mazāk stresu izraisošu. 

Atzīsti, ka tu esi atbildīga vai daļēji atbildīga par to, ka lietas notiek ne gluži tā kā plānots. Un tas savukārt vairo tavu spēju mācīties no savām kļūdām.

Saskati, ko tu vari mainīt

Tā vietā, lai domātu, kurš ir vairāk atbildīgs kļūdainajā situācijā, tu vai kāds cits, palūkojies uz situāciju kopumā, caur iespējamo izmaiņu prizmu: vai es šeit varu ko manīt? 

Ja tu apskati iespēju uzņemties atbildību caur personīgās kontroles prizmu - ko tu vari mainīt nākamajā reizē. Tas pār ko tev ir kontrole - padara to par nozīmīgu un vairo pieredzi.

Skaties aiz

Paskaties uz  to pašu situāciju no citām pusēm. 

Kā dažādi cilvēki jūtas šajā situācijā? Kā būtu veidojusies situācija, ja tu būtu izdarījusi citādas izvēlēs? 

Paskaties uz situāciju dažādos veidos. Spēlējies ar to. Un ievēro, ko tu no tās vari mācīties nākamajai reizei.

Uzdot jautājumus

Jautā pēc neatkarīga viedokļa. Uzrunā uzticamus draugus, kuri tev teiks patiesību, un kuri redz lietas no abām pusēm; palūdz  viņiem dalīties tajā, ko viņi redz. 

Dažkārt mēs esam pārāk tuvu situācijai vai iekšā situācijā, lai to objektīvi saprastu, bet novērotājs, kurš nav tajā emocionāli iesaistīts, un kurš var sniegt atzinumu ar mīlestību un taktu, būs tieši tas, kas tev nepieciešams, lai palīdzētu tev mācīties no tavām kļūdām.

Papliķē sev pa plecu

Apsveic sevi par jebkuru personīgo izaugsmi, ko esi guvusi no katras sarežģītas situācijas, un katras kļūdas, ko pieļāvi. Atcerieties, ka šīs lietas pievieno tavai dzīvei tādu pašu vērtību, cik patīkamā pieredze, kuru mēs visas tik augtu vērtējam. 

Priecājies, par jebkuru  iespēju mācīties no savām kļūdām, vienā vai veidā otrā. Katrā situācijā var saskatīt labo un noderīgo: jāgrib tikai tā saskatīt.

Pamēģini veselu nedēļu katrā stresa situācijā sev pajautāt:

·         Kādu rezultātu esmu sasniegusi?
·         Ko es varu no tā mācīties?
·         Kā es varu to izmantot savu mērķu sasniegšanai?
·         Kādas jaunas iespējas man šī situācija paver?